2026. gada 18. jūnijs.

Informāciju sagatavoja Antra Gabre, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore.

Trešdien, 18. jūnijā, Veselības aprūpes koordinācijas padomes sēdē Rīgas pašvaldības un Veselības ministrijas pārstāvji apsprieda praktiskus risinājumus integrētas veselības un sociālās aprūpes attīstībai. Viens no tādiem gaidāms jau šovasar.

Augustā Rīgā plānots uzsākt izmēģinājuma projektu “Integrēta aprūpe mājās pilngadīgām personām”. Tas paredz vienotu aprūpes plānu, koordinētu veselības un sociālo pakalpojumu sniegšanu, regulāru informācijas apmaiņu starp speciālistiem un pacienta stāvokļa uzraudzību. Pieeja ir vērsta uz pacientu, nodrošinot savlaicīgu un mērķētu atbalstu dzīvesvietā.

Projekts paredzēts cilvēkiem ar hroniskām slimībām un funkcionāliem traucējumiem pēc ārstēšanās stacionārā. Plānots iesaistīt 600–700 Rīgā deklarētus iedzīvotājus. Pacienta virzību nodrošinās ārstējošais ārsts un slimnīcas sociālais darbinieks sadarbībā ar Rīgas Sociālo dienestu.

Projekta laikā izvērtēs aprūpes efektivitāti, pacientu pieredzi un ietekmi uz sistēmu kopumā. Sagaidāms, ka tas samazinās atkārtotas hospitalizācijas un neatliekamās palīdzības izsaukumus, kā arī atvieglos slogu tuviniekiem. Pēc izvērtēšanas modeli varēs ieviest arī citviet Latvijā.

Konstatēts, ka arvien lielāka iedzīvotāju daļa saskaras ar grūtībām saņemt savlaicīgus un savstarpēji koordinētus veselības un sociālās aprūpes pakalpojumus. Sabiedrības novecošanās tendences, hronisku slimību izplatības pieaugums palielina to iedzīvotāju skaitu, kuriem nepieciešama ilgstoša, daudzpusīga un koordinēta aprūpe. Vienlaikus veselības politikas plānošanas dokumentos arvien vairāk tiek uzsvērta integrētas, uz pacientu vērstas aprūpes nozīme, īpaši gadījumos, kad personas veselības stāvoklis ir cieši saistīts ar sociālajiem apstākļiem un palīdzības nodrošināšanai nepieciešama vairāku nozaru vienlaicīga iesaiste. 

Tāpēc integrēta pieeja ir nepieciešama, jo pašlaik veselības un sociālās aprūpes sadarbība bieži ir nepietiekama un fragmentēta, bez vienota aprūpes plāna.

Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte uzsver, ka integrēta aprūpe būtiski uzlabo kvalitāti, īpaši hroniski slimo pacientu gadījumā. Rīgā aprūpe mājās jau šobrīd ir ļoti pieprasīta – to saņem ap 12 500 cilvēku, un 96 % no tiem ir arī veselības aprūpes vajadzības. Visbiežāk pakalpojumu izmanto sievietes vecumā no 84 līdz 88 gadiem, savukārt vidējais klientu vecums ir ap 75 gadiem. Arvien biežāk arī sociālās aprūpes centros uzturas cilvēki ar nopietnām medicīniskām vajadzībām, piemēram, nepieciešamību pēc skābekļa terapijas vai hemodialīzes, kas tradicionāli nav raksturīgi pansionātu pakalpojumiem. 

Vienlaikus departamenta speciālisti modelē nākotnes pieprasījumu, un prognozes liecina, ka visstraujāk pieaugs tieši smagākās aprūpes gadījumu skaits. Tas vēl vairāk akcentē integrētas pieejas nozīmi, kur būtiska ir vienota aprūpes plānošana, starpnozaru sadarbība un arī skaidri definēti finansēšanas mehānismi, lai labāk saprastu kopējās izmaksas veselības un sociālajā sektorā.

Rīga šobrīd ir vienīgā pašvaldība Latvijā, kur ārstniecības iestādēs strādā sociālie darbinieki, taču viņu loma sistēmā vēl nav pilnībā skaidri definēta. 

Veselības aprūpes koordinācijas padome ir Veselības ministrijas un Rīgas domes kopīga konsultatīva institūcija.

Papildu informācija:

tālrunis: 29422038

e-pasts: antra.gabre@riga.lv