2026. gada 21. jūlijs.

Informāciju sagatavoja Zane Dzene.

Kā ierasts, arī šogad jūlija briedumā - no 23. līdz 25. jūlijam - Rojā notiks kino, mākslas un mūzikas festivāls, kura apmeklētāji varēs novērtēt gan jaunāko pašmāju kino, gan Latvijas kino klasikai piederīgas filmas, koncertus un apmeklēt trīs dažādas izstādes, kā arī meistardarbnīcu, kuras mērķauditorija ir bērni. Rojā koncertēs Andrejs Osokins un Gundars Āboliņš, sestdienas vakarā jūras krastā varēs baudīt grupas “JUUK” trio uzstāšanos, un vairākas nedēļas arī pēc Rojas Kino brīvdienām varēs ieskatīties mākslinieka Gļeba Panteļejeva, multimākslinieces Aijas Bley un kinorežisora Jāņa Streiča kā gleznotāja daiļradē. Kā allaž, visi pasākumi būs bez maksas, un precīza informācija par pasākumiem atrodama www.roja.lv un FB/Rojas Kultūras centrs.

PROGRAMMA

23. jūlijs, ceturtdiena

PIRMAIS KADRS

21.00 Kempings “Melnsils”

“Piejūra”, 2005., rež. Dainis Kļava

Šaurā, smilšainā piekrastes strēle ir neitrālā zona, kas vienādā mērā pieder kā jūrai, tā zemei. Šai zonai piemīt kāda neparasta īpatnība: tā pievelk cilvēkus gandrīz vai ar magnētisku spēku, pārvēršot piekrasti tādā kā spēļu laukumā, kurā sadzīvo vecais ar jauno, pirmatnīgais ar civilizēto, tradicionālais ar moderno.

Filmas “Piejūra” gleznieciski klusinātais, asprātīgu detaļu papildinātais vērojums, tverot piekrastes ainavu dažādos diennakts laikos un dažādos emocionālos stāvokļos, atklāja Latvijai jaunu, talantīgu operatoru Valdi Celmiņu un kārtējo reizi apstiprināja studijas “VFS Films” pamatotās ambīcijas kā vienai no profesionālākajām filmu studijām Latvijā. Filmu izrādīja Karlovi Varu kino festivālā.

21.00 Kaltenes klubs

“Putnubiedēkļi”, 2026., rež. Laila Pakalniņa

Spraigs, vizuālās kompozīcijās un vērīgā operatora darbā balstīts lidostas vesterns par skrejceļu reindžeriem un viņu sastapšanos ar dzīvajām radībām. Paradoksu piepildītā vidē - urbānajā ceļošanas citadelē, kurai līdzās atrodas lekns mežs, pļavas un ūdenstilpes, - sastopas dažādas sugas, un katrai no tām ir savs maršruts. Latvijas četros gadalaikos putnu un dzīvnieku kontroles speciālisti ieved darba un dabas rituma hronikā - viņi atgādina par žogiem, kas tiek celti cilvēkiem, tomēr tie nevar nosargāt visas un visu dzīvības.

Režisores Lailas Pakalniņas filma tapusi piecus gadus un paver durvis uz pasauli, kuru, atrodoties Rīgas lidostā, pamana vien retais. Lidojumam bīstama var būt gan bite, gan maijvabole, gan slieka, nemaz nerunājot par apmēros daudz lielākām radībām. Lai dzīvnieki un putni nesaskartos ar cilvēkiem un lidmašīnām, strādā speciāls dienests, kuru sarunās ar dispečeriem dēvē par „putnubiedēkļiem”, un viens no viņiem - Mareks Arbidāns - filmā piedalās arī ar saviem unikālajiem telefona piefilmējumiem. Mareka telefons un Māra Maskalāna kamera fiksē to, kas ikdienā svešai acij pilnībā slēgtajā lidostas teritorijā paliek neredzams - nosacīti sterilajā lidostas vidē, kas pakļauta precizitātei un stingriem noteikumiem, notiek cilvēku likumiem nepakļauta dzīvās dabas rosība.

“Katra filma, vismaz man, sākas ar ziņkārību, ar vēlēšanos uzzināt un pavēstīt tālāk, „kas lācītim (šajā gadījumā - lidostai) “vēderā””, atzīst filmas režisore Laila Pakalniņa. “Nu tad ziniet - lidostai “vēderā” ir dzejolis. Kā tas izskatās un skan - par to ir filma”.

Filmas pirmizrāde notika Tallinas Melno nakšu kino festivālā.

24. jūlijs, piektdiena

REŽISORA KAĶIS

Rojas Jūras zvejniecības muzejs

15.00 Kinorežisora Jāņa Streiča gleznu izstādes “Streičs ārpus kadra” atklāšana

Daļa no režisora Jāņa Streiča ceļojošo mākslas darbu kolekcijas “Cilvēka bērns Jānis Streičs” - gleznas un grafikas -, ko Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs saņēmis no Meistara ģimenes, līdz augusta beigām būs apskatāma Rojā, daļa - Latviešu Biedrības namā. Muzejs rūpējas par kolekcijas apriti un nodrošina tās ceļošanu uz izstāžu norises vietām, un septembrī, godinot Streiča 90. jubileju, Preiļos būs vērienīga izstāde, ko papildinās ar darbiem no privātkolekcijām un muzeja krājumā esošajiem darbiem.

Kinorežisors, scenārists, aktieris, divu grāmatu autors, Trīs Zvaigžņu ordeņa komandieris, Preiļu Goda pilsonis, Rēzeknes Goda pilsonis, Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis, bijušais Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas Raiņa balvas laureāts, Latvijas Republikas Ministru kabineta ikgadējās balvas un Atzinības raksta ieguvējs Jānis Streičs (1936-2025) dzimis Preiļos, un tur viņš atdusas arī mūžīgā mierā. Viņa ieguldījums Latvijas kino mākslā rezultējies ar 22 uzņemtām spēlfilmām, no kurām trīs - “Teātris”, “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” un “Cilvēka bērns” - saņēmušas Latvijas nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” kā labākās pilnmetrāžas filmas. 2016. gadā režisoram pasniedza “Lielo Kristapu” par mūža ieguldījumu kinomākslā, 2017. gadā - Autortiesību bezgalības balvu par “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Streičs ir arī pirmais Latvijas pilsonis, kuram piešķirta Vatikāna prēmija “Beato Angelico”.

Jāņa Streiča gleznas izelpo gadalaiku temperatūras un vēju dvašu, tajās jūtama siena un rudens lapu smarža, tās ir uzlādētas ar krāsām un dzīvotprieku. Koku lapas ļaujas vēja čaboņai, mākoņi slīd pār Zemes virsu, bet Latgales ainavā iedēstītās baznīcas uzsūkušas daudzu paaudžu likteņus, domas, ilgas, prieku un sāpes.

Rojas kultūras centrs

18.00 Multimākslinieces Aijas Bley tekstīliju instalāciju izstādes “Aizsargtelpa” atklāšana

Aija Bley ir starpdisciplināra māksliniece, filmu režisore un pedagoģe. Viņa strādā ar tekstilu, instalāciju, performanci, fotogrāfiju un kino. Pēdējos gados viņas prakses centrā ir telpiski tekstila darbi un rituālas aizsardzības formas. Aijas Bley filmas demonstrētas starptautiskos kinofestivālos un saņēmušas balvas un nominācijas. Viņas mākslas darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Rotko muzeja kolekcijās. Latvijas Mākslas akadēmijā viņa ieguvusi maģistra grādus tekstilmākslā, grafikā un vizuālajā komunikācijā.

Izstāde “Aizsargtelpa” veidota kā mākslinieciska aizsardzības prakse kara apdraudējuma laikā. Aija Bley pēta dažādu tautu aizsardzības rituālus, interpretē tos savā praksē un integrē laikmetīga tekstila darbos. Rituāls, materiāls, ķermeņa darbība un nodoms savienojas vienotā procesā, kura mērķis ir stiprināt Latvijas robežas.

Izstādē būs skatāmi pēdējo gadu laikā tapušie tekstila darbi. “Kliedziens” (2024) ir protests pret Krievijas karu Ukrainā un tā radīto apdraudējumu. Lielformāta tekstila darbā “Sargātāja” (2025) radīta mitoloģiska būtne, kas saistīta ar zemes auglību un robežas aizsardzību un apdraudējuma brīdī pārtop bestijā, kas aprij robežas pārkāpējus.

2026. gadā tapušie aizsargtēli ir daļa no procesuāla tekstila darba, kas turpinās izstādes laikā. Apmeklētāji aicināti izgriezt audumā savu spēka tēlu, kas vēlāk tiks iešūti kopējā kompozīcijā. Darba tapšanā iespējams piedalīties, ziedojot krāsainus auduma atgriezumus, pērlītes, spīguļus un citus materiālus. Māksliniece aicina apmeklētājus dalīties arī savā pieredzē par sastapšanos ar nezināmo, intuitīvo un grūti izskaidrojamo. Izstāde būs apskatāma līdz 31. augustam.

19.00 Festivāla atklāšana

Andreja Osokina un Gundara Āboliņa muzikāli literāra kompozīcija “Sajūtu spēles”.

Īsfilma “Vecāks par 10 minūtēm”

1978., rež. Hercs Franks, kurš šogad svinētu 100. jubileju

Pirms 100 gadiem dzimušā režisora Herca Franka un operatora Jura Podnieka (1950–1992) filma „Vecāks par desmit minūtēm” ir varbūt visneapšaubāmākā vērtība Latvijas kultūras kanona kino sadaļā - lai kādi eksperti vētītu Latvijas kino vēsturi, lai cik filmu būtu nolemts iekļaut fināla sarakstā, bez šī leģendārā darba iztikt nevarētu nekādā gadījumā, tāpat kā pasaules mākslas vēsture nevarētu iztikt bez Leonardo da Vinči gleznas „Mona Liza”. Tikai desmit minūtes garā dokumentālā īsfilma ir unikāla gan formas, gan satura ziņā, uzskatāmi ilustrējot populāro teicienu „viss ģeniālais ir vienkāršs”.

Hercs Franks ir pasaulē pazīstamākais Latvijas dokumentālā kino klasiķis, trīs valstīs - Latvijā, Krievijā un Izraēlā - saņēmis balvas par mūža ieguldījumu kinomākslā. Darbu kinematogrāfijā Franks sāka kā dokumentālo filmu scenārists un ideju autors, taču pirms tam strādāja kā preses fotogrāfs, tāpēc viņa radošajā darbā arī vizualitātei un attēla vēstījumam ir būtiska nozīme. Franks ir arī pirmais dokumentālists Latvijā, kurš pamazām sapludināja līdz tam skaidri nošķirtās scenārista un režisora funkciju robežas, līdz beidzot filmu titros sāka sevi dēvēt vienkārši par autoru - tas arī precīzi atbilst pasaulē pieņemtajam autorkino konceptam, kurā visbūtiskākā nozīme ir viena talantīga cilvēka redzējumam, nevis studiju sistēmā ierastajai darbu dalīšanai producenta vadībā.

Varbūt var apgalvot, ka „Vecāks par desmit minūtēm” ir pasaulē pazīstamākā Latvijas filma - pat vēl 40 gadus pēc filmas uzņemšanas tā tiek demonstrēta gan studentiem kinoskolās, gan dažādos starptautiskos festivālos kā lielisks „tīras domas” paraugs un arī īpašs tehnisks paņēmiens; pats režisors savulaik priecājās, ka filma tikusi iekļauta arī tādās festivālu programmās, kas demonstrē pasaules kino jaunākās tendences.

Filmas starptautiskās karjeras augstākā virsotne piedzīvota 2002. gadā, kad Kannu kinofestivālā tika pirmizrādīti divi īsfilmu cikli ar vienojošiem nosaukumiem „Vecāks par desmit minūtēm. Čells” (Ten Minutes Older: The Cello) un „Vecāks par desmit minūtēm. Trompete” (Ten Minutes Older: The Trumpet). Abos ciklos iekļauto filmu sižetu pamatā bija Herca Franka ģeniāli vienkāršā ideja - parādīt uz ekrāna desmit minūtes no reālās dzīves un novērtēt, cik daudz vai maz tās spēj izmainīt. Īpašu kultūrvēsturisku vērtību šai Kannu festivāla iecerei piešķir projektā piedalījušos režisoru vārdi - Žans Liks Godārs, Bernardo Bertoluči, Aki Kaurismeki, Ištvans Sabo, Vims Venderss, Džims Džārmušs un citi, kopā 15 pasaulslaveni režisori. Un viņu kopdarba titros bija lasāms veltījums Hercam Frankam un Jurim Podniekam.

Kristīne Matīsa, Kulturaskanons.lv

21.30 Atpūtas centrs “Otra puse”

Īsmetrāžas spēlfilma “Blaumaņa sievietes”, 2024., tikšanās ar režisoru Danīlu Silovu

Rūdolfa Blaumaņa darbu “Salna pavasarī”, “Purva bridējs”, “Raudupiete”, “Laimes klēpī” un “Spijēnos” iedvesmoti, filmas autori nolēma ļaut dažādu autora darbu varonēm satikties un dalīties savā pieredzē gan vienai ar otru, gan ar skatītājiem. Īsfilmā nav ne laika, ne telpas, ir tikai piecas sievietes, kuras grāmatu lapaspusēs nebija pazīstamas, taču šajā filmā varēja satikties.

Filmas mērķis nav Blaumaņa stāstus atveidot jaunā veidā. Darbi, kurus latviešu reālisma meistars sarakstījis pirms vairāk nekā simts gadiem, ir unikāli ar tajos ietverto tēlu un sižetu aktualitāti vēl šodien. Filma ne tikai sniedz kodolīgu ieskatu piecos Blaumaņa darbos, bet rosina arī diskusiju par sievietes lomu mūsdienu pasaulē, par grūto izvēli starp mīlestību un komfortu, atbildību un brīvību.

Lomās: Velta Birze, Inese Pudža, Agate Marija Bukša, Endīne Bērziņa un Sandija Dovgāne.

Spēlfilma “Perfektie”, 2026., rež. Dž. Dž. Džilindžers

Filmas “Perfektie” stāsts sākas pilnmēness aptumsuma naktī, kad septiņi seni draugi sanāk kopīgās vakariņās. Vakara gaitā kāds ierosina spēli, kurā ikviens noliek savu telefonu uz galda un sola dalīties ar visām ienākošajām ziņām un zvaniem. Sākumā nevainīgā spēle šķiet nekaitīgs joks, jo katrs ir pārliecināts, ka viņam nav, ko slēpt. Bet vai tā tiešām ir?

Filma veidota pēc itāļu režisora Paolo Dženovēzes filmas “Pilnīgi svešinieki” motīviem, lomās: Dārta Daneviča, Intars Rešetins-Pētersons, Linda Kalniņa, Dainis Grūbe, Anete Kursīte, Jānis Āmanis, Santa Breikša, Mārtiņš Egliens.

22.00 Brīvdabas kinozāle “Strimala”

Dokumentālā filma par zvejnieku kolhozu “Banga” un tā ilggadējo priekšsēdētāju Miķeli Lismentu “Nav divu ceļu”, 1978., rež. Andrejs Edvīns Feldmanis

Dokumentāla spēlfilma “Mildas istaba”, 2026., tikšanās ar režisori Kristīni Želvi

Pirmā Latvijas filozofijas doktore ar Sorbonnas grādu Milda Palēviča (1889-1972) izrādījās neiederīga it visur - starpkaru Latvijā uzskatīja, ka viņa dara „vīrietisku darbu, uzstādamās kā filozofe” un pārāk iekarst par sieviešu tiesībām; padomju Latvijā - pārāk „buržuāziska”, slavinot „reakcionārus domātājus” un cenšoties pielāgoties marksismam.

Filmas nosaukums ir atsauce uz Virdžīnijas Vulfas slaveno romānu „Sava istaba”, kas nepieciešama katrai sievietei, kas nolēmusi realizēties profesionāli - pat ja viņa dzīvo patriarhālā sabiedrībā un viena audzina trīs bērnus. Mildas Palēvičas dienasgrāmatās fiksēto sievietes pieredzi pusgadsimta garumā „Mildas istabā” izspēlē aktrises Agnese Budovska un Indra Roga.

22.15 Brīvdabas kinozāle “Kinokrāns”

Spēlfilma “Nospiedumi”, 2025., tikšanās ar režisori Alisi Zariņu

Kad trīsdesmitgadnieces Līvas (Ieva Segliņa) dzīvē pēkšņi atgriežas viņas tēvs - nerealizējies kā mākslinieks, bet pārliecinoši realizējies kā alkoholiķis, viņas šķietami normālā dzīve tiek stipri sašūpota. Tikmēr viņas draugs Mārcis (Gatis Maliks) sāk pārdzīvot pats savas attiecību kļūdas un mēģina atgriezties jaunībā, tāpēc Līva paliek viena ar vecām traumām un mūžīgām šaubām.

Lomās iejutušies arī Leonarda Ķestere, Eduards Johansons, Anta Aizupe.

25. jūlijs, sestdiena

TUVPLĀNS

Rojas Kultūras centrs

11.00 Seanss bērniem - animācijas filma “Buļbuļrāma”, 2026., tikšanās ar režisoru Jurģi Tūbeli

“Buļbuļrāma” ir Latvijā radīts bērnu animācijas seriāls, un tas stāsta par virtuves priekšmetiem - švammīti, nazīti, čībām un lampu -, kuri atdzīvojas un risina dažādas ikdienas problēmas, kad cilvēku nav mājās.

Pēc seansa - radošā darbnīcā “Pastkartes no Rojas” ar mākslinieci Baibu Kalnu.

Rojas Tūrisma informācijas centrs

13.00 Tēlnieka Gļeba Panteļejeva izstādes “Autora īpašums” atklāšana

Ekspozīcija piedāvā apmeklētājiem unikālu iespēju ieskatīties mākslinieka personīgajā telpā un radošajā mantojumā. Nosaukums “Autora īpašums” nav izvēlēts nejauši - tajā apkopoti tēlniecības darbi, kas dažādu iemeslu dēļ ir palikuši paša tēlnieka īpašumā, veidojot viņa radošā ceļa emocionālo un filozofisko kodolu.

Gļebs Panteļejevs ir plaši pazīstams kā daudzu Latvijas nacionālo pieminekļu autors. Viņa darbos klasiskās tēlniecības formas perfekcija saplūst ar konceptuālu un bieži vien pārsteidzošu materiālu - bronzas, tērauda, alumīnija un akmens - lietojumu. Izstāde Rojā atklās autora tēlniecības smalkumus, piedāvājot skatītājiem intīmu un intelektuālu dialogu ar formu un telpu.

Paralēli izstādei Rojā Jūrmalā šobrīd ir skatāma tēlnieka vērienīgā personālizstāde “Monumenti” Mākslas stacijā “Dubulti”, kas līdz 2. septembrim piedāvā autora jaunākos monumentālos darbus un instalācijas. Savukārt izstādes klātbūtne Rojas programmā pastiprina festivāla starpdisciplināro raksturu, kur augstvērtīgs kino, mūzika un vizuālā māksla Ziemeļkurzemes piekrastē tradicionāli apvienojas īpašā piedzīvojumā.

Gļeba Panteļejeva izstāde “Autora īpašums” Rojas TIC izstāžu zālē (Selgas ielā 14E, Rojā) būs pieejama apskatei līdz augusta beigām. Izstādes atklāšanā 25. jūlijā plkst. 13.00 apmeklētājiem būs ekskluzīva iespēja satikt pašu autoru, uzdot jautājumus un uzklausītu stāstus par darbu tapšanu.

Izstādes kurators - Māris Grosbahs (Roja Lab)

Rojas Kultūras centrs

14.00 Spēlfilma “Pieviltie”, 1961, rež. Ada Neretniece, mākslas zinātņu doktores Ingas Pērkones-Redovičas ievaddvārdi

Izmācījies par skolotāju, Jānis Lazdāns atgriežas dzimtajā Latgales ciemā - Jaunajos Gudānos. Šeit viņš visur redz melnas sutanas: mūķenes sēž pie viņa slimās mātes, par mūķeni kļuvusi Lienīte, meitene, kuru viņš mīl, par mācītāju kļuvis bērnības draugs Antons. Starp Jāni un Antonu sākas cīņa par ietekmi uz slimīgu zēnu Andri.

Filmas sākotnējais nosaukums bija “Norieta ēnas”, un tā uzņemta Jaunpils pilī un baznīcā - laikā, kad Padomju Savienībā aktīvi noritēja Ņikitas Hruščova vadītā antireliģiskā kampaņa, un ir uzskatāma par tās iedvesmotu. Kaut arī pēc dzejnieces Vizmas Belševicas un teātra kritiķes Janīnas Markulānes scenārija veidotās filmas galvenais uzdevums bija atmaskot baznīcu un parādīt katoļu reliģiju kā bīstamus maldus, filmas dotajam triecienam, kā rakstīja kritiķis Juris Pabērzs 1961. gadā, esot “pietrūcis asuma”. 21. gadsimta neatkarīgās Latvijas skatītājam “Pieviltie” var būt aizraujošs ieskats Latvijas klasiskā kino periodā, kad filmu veidotāji visai izmisīgi centās padomju okupācijas ideoloģiju savienot ar žanriska kino likumiem un vizuāli izteiksmīgu ekrāna valodu.

Lomās: Eduards Pāvuls, Valdemārs Zandbergs, Astrīda Kairiša (debija), Velta Līne, Jekaterina Bunčuka, Alfrēds Videnieks, Nikolajs Barabanovs, Zigrīda Stungure, Māris Retermanis, Anda Zaice, Gunārs Placēns, Jānis Grantiņš, Malvīne Ustube, Emma Ezeriņa.

16.00 Dokumentālā filma “Flashback”, 2002., rež. un scenārija autors Hercs Franks, kuram šogad atzīmējam 100. dzimšanas dienu.

Latvijas dokumentālā kino vecmeistars, režisors Hercs Franks (1926-2013) ir stāstījis, ka ideja šim darbam radusies no 1978. gada filmas “Vecāks par 10 minūtēm”. „1999. gadā es nolēmu atgriezties pie mūsu puisēna. Kā dzīvo šī trauksmainā dvēsele reālajā pasaulē, kur labais un ļaunais nav pasaka, bet īstenība? Mēs ar operatoru Viktoru Gribermanu sākām uzņemt jaunu filmu - “Vecāks par 20 gadiem” - un nevarējām iedomāties, ka esam palaiduši bumerangu. Es pavērsu kameru pret sevi un atskatījos pagātnē...”

Par filmas galveno varoni pamazām kļuva pats autors, kura dzīvē sākās dažādi smagi sarežģījumi, taču dokumentālista azarts izrādījās spēcīgāks. Galu galā filma “Flashback” kļuva par emocionāli ietilpīgu un vērienīgu veltījumu kinodokumentālistiem, arī Franka kolēģiem kinooperatoriem, ar kuriem kopā viņš uzņēmis visas sava mūža svarīgākās filmas.

Rojas brīvdabas estrāde

15.00 Mākslinieku Nila Jumīša, Elizabetes Melbārzdes, Dāvja Valbaha un Rūtas Patmalnieces izstādes “KRAA” apskate kopā ar kuratoru Māri Grosbahu.

Rojas pludmalē pie lielā ekrāna

21.00 “JUUK” trio koncerts, piedalās Sniedze Praulina, Oskars Jansons un Edgars Šubrovskis

22.00 Spēlfilma “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, 2025., tikšanās ar režisoru Dzintaru Dreibergu.

Meitene no Staļina laika Rīgas cer kādudien atkal satikt emigrācijā mītošo brāli, spēlējot basketbolu; viņas apņēmība iedvesmo ne tikai komandu, bet arī visu nāciju - tā rodas leģendārākā sieviešu basketbola komanda Eiropas vēsturē “TTT Rīga”.

Lomās: Agnese Budovska, Jēkabs Reinis, Artūrs Skrastiņš, Artūrs Smoļjaņinovs, Rēzija Kalniņa, Evelīna Otto, Gatis Gāga.

Spēlfilma “Vista”, 2025, Ungārija, Grieķija, Vācija, rež. Ģērgs Pālfi

Šīs alegorijas varone aizbēg, pieredzējusi dējējvistu un to olu likteni mājputnu fabrikā. Laimīgas vai varbūt ne tik laimīgas nejaušības rezultātā vista nonāk tālā lauku fermā, kurā reiz atradies mājīgs restorāns. Kad fermeris vistu ieliek sprostā, viņa tomēr atrod iespējas ļauties brīvībai. Šie piedzīvojumi atklāj pārsteidzošas paralēles ar cilvēku likumiem kopdzīves un pārošanās, varas un dominances izpausmēs. Ilgojoties pēc ģimenes, bet turētai tikai olu dēļ, viņai atkal jāperina bēgšanas plāni. Sekojot putna piedzīvojumiem, pasaule atklājas no Vistas perspektīvas. Ciešais skatiens vēro draudus, spriedzi, morālas neveiksmes un īslaicīgus laimes mirkļus apkārtējo dzīvē. Paradoksāli, pat traģiski, ka asiņaina drāma cilvēku pasaulē beidzot dod mūsu spalvotajai varonei cerību uz ilgu un mierīgu dzīvi.

Ungāru režisors Ģerģs Pālfi ir slavens ar satraucošām, pat šokējošām idejām un stilistisku oriģinalitāti; viņa filmas “Žagas”, “Taksidermija” un “Brīvais kritiens” ir ieguvušas desmitiem starptautisku apbalvojumu. Filmā “Vista” viņa talants atklājas, līdzsvarojot eksperimentus ar pieejamību, pārsteidzošus vizuālos tēlus ar patiesām emocijām. Filma veidota grieķu valodā, daļēji iedvesmojoties no klasiskās grieķu traģēdijas principiem. Pasaules pirmizrāde notika Toronto Starptautiskajā kinofestivālā, un Latvijā filmu izrādīja Otrā Mūsdienu filmu festivāla “Lācis, lauva un zars” programmā.

Papildu informācija:

Tālr. 29244310