Rīga, 18. jūn., LETA. Bioloģiskās attīrīšanas stacijā "Daugavgrīva" uzsākta metāntenku jeb metāna raudzēšanas tvertņu būvniecība, aģentūru LETA informēja SIA "Rīgas ūdens" vecākais komunikācijas projektu vadītājs Sandris Vanzovičs.

Projekts ļaušot būtiski palielināt Rīgas un vairāku Pierīgas pašvaldību notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos dūņu apstrādes jaudu, kā arī palielinās biogāzes ražošanu stacijas pašpatēriņa vajadzībām.

Būvdarbi notiek vienlaikus deviņos būvlaukumos aptuveni 50 hektārus plašajā bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" teritorijā, un šis ir viens no apjomīgākajiem un inženiertehniski sarežģītākajiem pēdējo desmitgažu ūdenssaimniecības projektiem Latvijā, skaidro uzņēmumā.

Projekta ietvaros papildu jau esošajiem trim metāntenkiem jeb metāna raudzēšanas tvertnēm tiks uzbūvēti vēl divi jauni ar ietilpību 6000 kubikmetru katrā. Tas ļaus pilnībā veikt visu Rīgas, daļas Ropažu, Ādažu, Ķekavas un Mārupes novadu, kā arī Jūrmalas austrumu daļas notekūdeņu attīrīšanas procesos radušos dūņu apstrādi anaerobos apstākļos turpat uz vietas. Gadā būs iespēja apstrādāt līdz pat 50 000 tonnu dūņu.

Projekts palielinās biogāzes ražošanu no pašreizējām 23 250 megavatstundām gadā līdz gandrīz 40 000 megavatstuntu gadā, tādējādi palielinot stacijas energoresursu pašnodrošinājumu un samazinot atkarību no ārēji iepirktās elektroenerģijas.

Metāntenku kopējais augstums būs 32,85 metri, tostarp pazemes izbūves dziļums - 13,41 metri, bet virszemes daļas augstums - 19,44 metri.

Projekta būvdarbi izmaksās 54,7 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. To paredzēts finansēt no obligāciju emisijas programmas līdzekļiem, kredītiestāžu aizdevumiem un "Rīgas ūdens" pašu līdzekļiem.

Atbilstoši atklāta starptautiska iepirkuma rezultātiem projekta būvdarbus veic SIA "Industry Service Partner". Darbus plānots noslēgt līdz 2029. gada beigām.

"Rīgas ūdens" valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš uzsver, ka tā ir stratēģiska investīcija Rīgas un tās iedzīvotāju nākotnē - tīrākai videi, efektīvākai resursu izmantošanai un modernai, energoneitrālai ūdenssaimniecībai.

Metāntenku parka paplašināšanas projekts ir arī nozīmīgs Eiropas Savienības (ES) jaunās Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas prasību izpildē, mazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu un ietekmi uz vidi. Tāpat tas sniedz ieguldījumu Latvijas virzībā uz ES noteikto vides un klimata mērķu sasniegšanu.

Projekta īstenošana ļaus sasniegt līdz pat 85% no energoneitralitātes, stiprinot stacijas energoefektivitāti un mazinot gan finanšu, gan ar vides ilgtspēju saistītos riskus.

Jau ziņots, ka "Rīgas ūdens" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 80,321 miljons eiro, kas ir par 5,2% vairāk nekā 2024. gadā, kā arī kompānija guva peļņu 590 519 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

"Rīgas ūdens" nodrošina pilsētas ūdensapgādes pakalpojumus Rīgā un vairākās Pierīgas teritorijās - Ādažu, Ropažu, Mārupes un Ķekavas novados, kā arī notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumu. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Rīgas pašvaldība.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Industry Service Partner" apgrozījums 2024. gadā bija 27,195 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa bija 2,084 miljoni eiro. Finanšu dati par 2025. gadu vēl nav pieejami.

Uzņēmums reģistrēts 2003. gadā, un tā pamatkapitāls ir 200 000 eiro. "Industry Service Partner" īpašnieki ir Konstanins Ločmelis (51%), Andrejs Visockis (39,5%) un Valērijs Jurševičs (9,5%).