Rīga, 9. jūn., LETA. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisija varētu uzklausīt Ekonomikas ministrijas (EM), Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Labklājības ministrijas (LM) redzējumu par nākotnes darba tirgus pieprasījumu reģionā.

Apakškomisija otrdien turpināja spriest par investīciju piesaisti Latgales reģionam un sadarbības mehānismiem uzņēmējdarbības attīstībai.

EM Uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktore Ilze Lore, lūgta komentēt darba tirgus un attiecīgo speciālistu sagatavošanas prognozes, apgalvoja, ka EM jau ilgstoši mudina IZM un LM izvērtēt nākotnes darba tirgus pieprasījumu, kā arī veidot vienotu redzējumu par katra reģiona specializāciju. Apakškomsijas priekšsēdētājs Edmunds Teirumnieks (NA) secināja, ka visu ministriju pārstāvji ir jāaicina uz kādu ko nākamajām apakškomisijas sēdēm.

Viņš arī pauda pārliecību, ka ar reģiona augstskolām un profesionālās izglītības iestādēm būtu aktīvāk jāstrādā nozaru asociācijām, jo Teirumnieka pieredzē ir arī pozitīvi piemēri par to, kā nozares asociācijas kampaņa piepilda augstskolas solus.

Savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Latgales reģiona vadītājs Andrejs Zelčs sēdē vairākkārt mudināja deputātus un pašvaldības novirzīt uz aģentūru uzņēmējus, kas būtu gatavi strādāt reģionā, taču tam esot kādi šķēršļi.

Sēdē uzņēmēju viedokli pauda Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Utāne. Viņa sacīja, ka Latgales ražošanas uzņēmēji vēlas skaidras vadlīnijas par darba organizēšanu gaisa apdraudējuma gadījumā, tāpat varētu runāt par valsts atbalstu civilās aizsardzības elementu izveidē uzņēmumos.

Iepriekš Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Latgales reģionālās padomes priekšsēdētājs Ivo Dembovskis vienā no apakškomisijas sēdēm atzina, ka iespējamu gaisa telpas apdraudējumu dēļ investori baidās braukt uz Latgali un investēt attīstībā.

Viņš klāstīja, ka pēc šūnapraides paziņojumiem ražošana uzņēmumos tiek apturēta, bet darbinieki dodas mājās. Ja paziņojums atnāk agri no rīta, tad darbinieki kopā ar bērniem vispār paliek mājās un ražošana tiek paralizēta, kas nozīmē sekas attiecībā uz līgumu izpildi un kredītu maksājumiem. Tāpat esot problēmas ar izejvielu piegādēm uz Latgali.

"Tas rada bailes investēt attīstībā," komentēja LTRK pārstāvis.

Komentējot Latgales tūrisma asociācijas pausto par masveida rezervāciju atcelšanu šovasar, Dembovskis sacīja, ka tas rada milzīgu multiplikatīvu efektu arī citur uzņēmējdarbībā - cieš amatnieki, mājražotāji, ēdinātāji, kultūras un sporta jomas.

"Mēs paši saskaramies ar to, ka atsakās braukt investori, kurus Latgale interesēja," apgalvoja LTRK pārstāvis, skaidrojot, ka virkne braucienu bija iecerēta maijā un vasarā, taču tie "visi ir atteikti". Pēc Dembovska paustā, vietējie nevar pārliecināt iespējamos investorus, ka var kompensēt viņiem iespējamās neērtības.

LTRK pārstāvis uzskata, ka nepieciešams rūpīgāk piestrādāt pie šūnapraides ziņojumu satura, tos konkretizējot, lai uzņēmumu un iestāžu vadītāji varētu paši uz vietas pieņemt lēmumus par turpmāko darbību.

"Krīzes moments ir arī iespēju moments pieņemt drosmīgus lēmumus gan militārajā, gan politiskajā lomā, pieņemot Austrumu pierobežas teritorijas attīstības likumu," mudināja Dembovskis.