Rīga, 12. jūn., LETA. Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas Metropole" aicina valdību sākt diskusijas ar pašvaldībām, pirms virzīt jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) modeli apstiprināšanai un ieviešanai, aģentūru LETA informēja organizācija.

Rīgas Metropole neiebilst finanšu izlīdzināšanas principam un atzīst, ka Latvijā ir pašvaldības, kurām objektīvu sociālekonomisku apstākļu dēļ nepieciešams papildu atbalsts. Tomēr tā norāda, ka solidaritātei jābūt balstītai caurspīdīgos aprēķinos, skaidrā valsts līdzdalībā un objektīvā pašvaldību vajadzību izvērtējumā.

Pēc pieejamajiem aprēķiniem jaunais modelis Rīgas metropoles pašvaldībām 2027. gadā nozīmētu par 20 miljoniem eiro mazākus ieņēmumus pēc izlīdzināšanas nekā esošā sistēma.

Rīgas Metropoles valdes līdzpriekšsēdētājs, Rīgas vicemērs Māris Sprindžuks (ZS) uzsver, ka solidaritāte starp pašvaldībām ir nepieciešama, taču tai jābūt balstītai datos un reālās vajadzībās. "Asās diskusijas par to, kurai pašvaldībai vairāk atņemt un kurai vairāk dot, tikai norāda uz to, ka pašvaldībām kopumā ar likumu uzdoto funkciju īstenošanai finansējums nepietiek, tāpēc jāmeklē iespējas, kā pašvaldībām reģionos gūt pastāvīgus ienākumus no reģionālās uzņēmējdarbības, tai skaitā lauksaimniecības, mežsaimniecības un dabas resursu izmantošanas, kuras šobrīd pašvaldību ieņēmumos veido nenozīmīgu daļu," norāda Sprindžuks.

Viņš skaidro, ka Rīgas un Pierīgas pašvaldības ir sākušas nozīmīgu darbu sabiedriskā transporta un mobilitātes jautājumu risināšanā. Jaunais PFI modelis šo procesu varot apdraudēt.

Rīgas Metropoles ieskatā valsts līdzdalībai finanšu izlīdzināšanas sistēmā jābūt ievērojami lielākai. Pašlaik galvenais slogs tiek novirzīts uz Rīgas Metropoles pašvaldībām, savukārt valsts ieguldījums nav samērīgs ar tās atbildību par sabalansētu reģionālo attīstību, uzskata pašvaldības. Spēkā esošais PFI regulējums paredz, ka izlīdzināšanas fondu veido gan pašvaldību iemaksas, gan valsts budžeta dotācija. Pēdējos gadus valsts dotācija ir 35 miljoni eiro un kompensāciju ap 15 miljoniem, kamēr Rīgas Metropoles pašvaldības fondā iemaksā ap 190 miljonu. Organizācijā komentē, ka saprātīgs solis sākotnēji būtu uzņemties vienādu līdzdalību PFI fondā.

Rīgas Metropole uzskata, ka jaunais modelis nepietiekami ņem vērā pašvaldību atšķirīgās vajadzības un attīstības apstākļus. Pašvaldības Latvijā nav vienādas - tās atšķiras pēc iedzīvotāju skaita, demogrāfiskās struktūras, attīstības tempa, infrastruktūras noslodzes un ekonomiskās aktivitātes. Tāpēc nav pieļaujama pieeja, kas faktiski cenšas piemērot vienādus kritērijus ļoti atšķirīgām teritorijām, norāda organizācijā.

"Pierīgas pašvaldības saskaras ar strauju iedzīvotāju pieaugumu un pieaugošu pieprasījumu pēc skolām, bērnudārziem, ceļiem, sabiedriskā transporta un komunālās infrastruktūras. Šīs vajadzības lielā mērā jāfinansē no pašu budžeta līdzekļiem," uzsver Rīgas Metropoles valdes loceklis, Mārupes novada domes priekšsēdētājs Aivars Osītis (LA).

Pēc viņa paustā, taisnīga un samērīga finanšu izlīdzināšana nozīmē nevis vienādu attieksmi pret visiem, bet gan atšķirīgu vajadzību objektīvu izvērtēšanu. "Jaunais likums nedrīkst kļūt par mehānismu, kas vienādo atšķirīgas pašvaldības, ignorējot to reālās vajadzības," piebilst Osītis.

Rīgas Metropole esot atvērta konstruktīvam dialogam un aicina valdību pirms ieviest jaunu PFI fonda modeli nodrošināt padziļinātu analīzi par finanšu nepietiekamības faktiskajiem iemesliem katrā pašvaldībā, palielināt valsts līdzdalību izlīdzināšanas fondā un izstrādāt diferencētus kritērijus, kas atspoguļo pašvaldību atšķirīgās vajadzības un attīstības apstākļus.

Jau rakstīts, ka Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) ieskatā esošais PFI risinājums nav pats labākais un tajā ir jāiedziļinās. Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" premjers uzsvēra, ka noteikti būs jāatrod kompromiss. Viņš gan domā, ka ideāls modelis nav iespējams. Tāpat viņš pauda bažas, vai šo "gadiem neatrisināto jautājumu" četros mēnešos varēs atrisināt.

Tāpat vēstīts, ka martā, vēl pirms Evikas Siliņas (JV) valdības demisijas, daudzo iebildumu dēļ piebremzējās jaunā PFI modeļa virzīšana.

Pašvaldībām bija daudz iebildumu par Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu sistēmas pilnveidei. FM toreiz informēja, ka tādēļ nolemts patlaban likumprojektu nevirzīt izskatīšanai valdībā, un turpmākajā periodā paredzēts turpināt dialogu un skaidrojošo darbu ar pašvaldībām, kā arī Saeimas frakcijām par modelī ietvertajiem pamatprincipiem, kas kopumā paredz būtiskus uzlabojumus un administratīvā sloga mazināšanu.

Maija nogalē demisionējušās valdības finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) kā vienu no bijušās valdības veikumiem izcēla tieši jaunā PFI modeļa izstrādi, uzsverot, ka tā mērķis ir nodrošināt līdzsvarotāku un taisnīgāku pašvaldību finansēšanas sistēmu, vienlaikus saglabājot motivāciju ekonomikas attīstībai reģionos.