Rīga, 8. jūn., LETA. Latvijas dabas un dzīvnieku tiesību organizāciju pārstāvji, biologi, ornitologi un juristi 6. jūnijā iesniedza Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kolektīvu iesniegumu, prasot steidzamības kārtībā mainīt īpaši aizsargājamās dabas teritorijās mītošo lielo zālēdāju juridisko statusu, aģentūru LETA informēja Ķemeru nacionālā parka fonda valdes priekšsēdētājs Andis Liepa.

Organizācijas rosina mainīt taurgovju un savvaļas zirgu statusu no "turēts dzīvnieks" uz "savvaļas dzīvnieks", jo pašreizējie lauksaimniecības noteikumi apdraud šo populāciju pastāvēšanu un ir tehniski neizpildāmi dabas apstākļos. Iniciatīvu kopš 2022. gada oficiāli atbalsta arī Vides konsultatīvā padome.

Liepa atgādināja, ka pirms vairāk nekā 25 gadiem sāktā taurgovju un savvaļas zirgu ieviešana dabas parkos Papē un Ķemeros bija mērķtiecīga valsts stratēģija dabisko ainavu atjaunošanai, nevis lopkopības projekts. Pašlaik šie dzīvnieki ir pilnībā adaptējušies un kļuvuši par neatņemamu Latvijas savvaļas dabas sastāvdaļu - tie netiek izmantoti gaļas vai piena ražošanai un nenonāk kautuvēs.

Spēkā esošais regulējums tos definē kā lauksaimniecības mājlopus. Tas no dabas aizsargātājiem prasa neizpildāmo - ķert savvaļas zirgus un taurgovis, lai liktu ausīs krotālijas, veiktu asinsanalīzes un ārstētu katru īpatni individuāli. Turpretī dabas parkos ir vajadzīga dabiska populācijas pašregulācija un dabiskā atlase, nevis lopkopības noteikumi, skaidroja Liepa.

Kolektīvā iesnieguma autori uzsver, ka Eiropas Komisija savā skaidrojumā jau ir apliecinājusi - Latvijai ir pilnīga rīcības brīvība pašai noteikt robežu starp "turētiem" un "savvaļas" dzīvniekiem, ņemot vērā vietējos apstākļus un ekoloģiskos mērķus.

Lai novērstu birokrātisko strupceļu, nevalstiskās organizācijas un dabas speciālisti rosina papildināt likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" ar normu, kas ļauj Ministru kabinetam noteikt teritorijas, kurās šiem lielajiem zālēdājiem tiek piemērots savvaļas dzīvnieku statuss. Tāpat tiek prasīts pilnībā nodot šo dzīvnieku pārraudzību Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai. Iniciatīvas autori norāda, ka, ja tas netiks izdarīts, bioloģiski vērtīgo zālāju uzturēšana būs apdraudēta, bet unikālo populāciju iznīcināšana birokrātijas dēļ būs trieciens Latvijas dabas aizsardzības reputācijai un ekotūrismam.

Jau ziņots, ka Valsts policijā sākts kriminālprocess saistībā ar dzīvnieku bojāeju Ķemeru nacionālā parka Dunduru pļavās.

Kriminālprocess pagaidām sākts pēc Krimināllikuma 20. nodaļas "Noziedzīgi nodarījumi pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību", un notiek lietas izmeklēšana.

Jau ziņots, ka Pārtikas un veterinārais dienests, pārbaudot ziņojumus par mirušām taurgovīm Ķemeru nacionālā parka Dunduru pļavās, konstatējis, ka dzīvniekiem nav infekcijas slimību pazīmju, tādēļ epizootiju jeb slimību izplatīšanās draudi nepastāv.

Ķemeru nacionālā parka fonds nodrošina Dunduru pļavās mītošo taurgovju un zirgu uzraudzību. Fonda vadītājs Andis Liepa uzskata, ka dzīvnieku bojāeja nav nekas īpašs. "Te viņi dzīvo un te viņi mirst," komentēja fonda vadītājs, skaidrojot, ka šogad, ņemot vērā bargo ziemu, kritušo dzīvnieku skaits ir lielāks nekā parasti.

Pēc viņa paustā, tas neesot nekas ārkārtējs. Dzīvnieki tiekot piebaroti, arī ūdens viņiem tiekot nodrošināts. Liepa noliedza, ka ūdens pļavās būtu piesārņots, lai gan, protams, palu ūdeņi var saturēt dažādus piejaukumus.

Fonda pārstāvis stāstīja, ka bojā var aiziet arī kāds no jaunuļiem, kas barojas ar mātes pienu gadījumā, ja mirst pati māte. Tā arī esot ierastā prakse.

Dabas aizsardzības pārvalde iepriekš uzsvēra, ka juridiskā un praktiskā atbildība par dzīvnieku uzturēšanu un to labturību gulstas uz konkrēto zemes nomnieku - Ķemeru Nacionālā parka fondu, nevis DAP kā valsts zemes iznomātāju.

Aktīvistu grupa ir nosūtījusi aicinājumu Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam un Saeimai ar lūgumu steidzami iesaistīties jautājuma risināšanā par masveida dzīvnieku bojāeju, iespējamo ūdens resursu piesārņojumu, kā arī atbildīgo iestāžu rīcības izvērtēšanu.

Saskaņā ar Ķemeru nacionālā parka fonda aplēsēm pļavās līdz šim mita ap 100 zirgu un 130 taurgovju, taču aptuveni 20% no taurgovju ganāmpulka ir gājuši bojā.