Rīga, 11. jūn., LETA. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs ministrs Edgars Tavars (AS) ceturtdien vienojās par teritorijas attīstības plānošanas sistēmas uzlabojumiem, ar kuriem paredzēts nākt klajā līdz šī gada rudenim, aģentūru LETA informēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

LPS un VARAM ikgadējās sarunās Tavars atkārtojis jau publiski teikto, ka nedrīkst pieļaut situāciju, kur ar vienu centrālu rīkojumu tiek atcelti pašvaldību izstrādātie teritoriju plānojumi. Viņš uzsvēra, ka teritoriju plānošana ir pašvaldību attīstības pamats.

Ministrs spriedis, ka jāmazina birokrātiskie šķēršļi, kas kavē investīciju un attīstības projektu virzību, vienlaikus stiprinot pašvaldību lomu un nodrošinot vienotu regulējumu, kas ļauj pieņemt lēmumus ātrāk un kvalitatīvāk.

Tāpat puses bija vienisprātis par nepieciešamību mazināt pašvaldību atkarību no viena informācijas sistēmu piegādātāja, stiprināt pašvaldību digitālo kapacitāti un veicināt koplietošanas risinājumu attīstību.

VARAM tikšanās laikā informēja par iespēju pašvaldību IKT attīstību atbalstīt ar Eiropas Savienības fondu finansējumu, uzsverot nepieciešamību pašvaldībām vienoties par kopīgu vidēja termiņa IKT attīstības redzējumu un atbildīgo organizāciju, kas koordinētu projektu īstenošanu un izveidoto risinājumu ilgtspēju.

Sarunās tika uzsvērta arī nepieciešamība attīstīt pašvaldību IKT kompetenču centru, balstoties uz esošajām pašvaldību kompetencēm un resursiem, vienlaikus turpinot ciešu sadarbību ar valsts pārvaldi digitālo risinājumu attīstībā. VARAM apliecināja gatavību arī turpmāk sniegt metodisku atbalstu un sadarboties, lai nodrošinātu stratēģiski nozīmīgu digitālo risinājumu attīstību un finansējuma pieejamību pašvaldību vajadzībām.

Tāpat VARAM informēja par plānotajiem grozījumiem Oficiālās elektroniskās adreses likumā, kas paredz paplašināt e-adreses izmantošanu elektroniskajā vidē aktīvām personām, kā arī ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām, kurām Latvijā pieder nekustamie īpašumi.

Puses vienojās turpināt sadarbību, lai veicinātu e-adreses plašāku izmantošanu, uzlabotu digitālo saziņu starp publisko pārvaldi un iedzīvotājiem, kā arī mazinātu administratīvo slogu un izmaksas, kas saistītas ar dokumentu piegādi papīra formātā.

Jautājumā par regulējuma izstrādi par jūras krasta līniju, jūras augstākās bangas robežu un buferjoslu VARAM norādīja, ka patlaban tiek risināts datu uzturēšanas un atjaunošanas izmaksu jautājums Klimata un enerģētikas ministrijas padotības iestādei - Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram, kas būtu šo datu turētājs.

Tāpat tika apspriesta iepriekš reģistrēto apgrūtinājumu dzēšana no Kadastra informācijas sistēmas un tās ietekme uz kadastrālo vērtību aprēķinu un nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanu.

VARAM apliecināja gatavību sniegt pašvaldībām metodisko atbalstu darbā ar Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu (TAPIS) un veicināt aktuālo datu sagatavošanu.

Vienlaikus jautājumā, kas skar nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu un apgrūtinājumu ietekmi uz to, puses vienojās lūgt Tieslietu ministrijas iesaisti atbilstoša risinājuma izstrādei, saglabājot skaidru kompetenču sadalījumu.

Diskusijās tika akcentēta nepieciešamība nodrošināt līdzsvaru starp pašvaldību teritorijas attīstības mērķiem, kvalitatīvas dzīves vides saglabāšanu un meža apsaimniekošanas regulējumu. Puses vienojās, ka jautājumi par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem, tostarp kailciršu regulējumu ciemu teritorijās, meža teritoriju saglabāšanu blīvas apbūves teritorijās un iespējamām normatīvā regulējuma izmaiņām turpmāk risināmi Zemkopības ministrijas vadītās diskusijās, iesaistot VARAM, LPS, pašvaldības un citus nozares partnerus.

Vienlaikus VARAM pauda atbalstu regulējuma pilnveides izvērtēšanai, lai sekmētu meža teritoriju saglabāšanu un kvalitatīvas dzīves telpas attīstību apdzīvotās vietās.

Tāpat tika akcentēta nepieciešamība turpināt darbu pie valsts autoceļu tīkla sakārtošanas darbiem, uzsverot Satiksmes ministrijas lomu turpmākajā valsts autoceļu infrastruktūras attīstības prioritāšu noteikšanā un investīciju plānošanā.

Atsevišķa uzmanība tika veltīta valsts atbalsta regulējuma piemērošanas praksei Eiropas Savienības fondu programmās un tās ietekmei uz pašvaldību investīciju projektu īstenošanu. VARAM pauda izpratni par pašvaldību aktualizētajiem izaicinājumiem un apliecināja gatavību kopā ar Finanšu ministriju un LPS meklēt risinājumus, kas ļautu pēc iespējas plašāk piemērot spēkā esošo regulējumu.