(9.-12. rindkopā pievienots Ministru prezidenta Andra Kulberga komentārs.)

Rīga, 10. jūn., LETA. Ņemot vērā izdevumus, valsts nevarēs atrast lielus līdzekļus iemaksām Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, akcentēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidentu Andri Kulbergu (AS).

Viņš sacīja, ka, apmeklējot reģionus un tiekoties ar Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem, iezīmējas pretrunas. Proti, ir pašvaldības, kuras pamatoti vēlas saņemt papildu finansējumu dažādu sociālo vajadzību segšanai, kuru izmaksas līdz ar citām izmaksām pieaug. Valsts prezidents pauda, ka pamatā Pierīgā ir pašvaldības, kur palielinās cilvēku skaits, kam arī vajadzīga nauda, kā arī "ir galvaspilsēta Rīga ar savām funkcijām".

"Es redzu atšķirīgus viedokļus. Protams, ka visi būtu apmierināti, ja valsts fondā iemaksātu vairāk naudas. Diemžēl mēs redzam, kādi ir izdevumi," sacīja Rinkēvičs, norādot uz izaicinājumiem demogrāfijas un izglītības jautājumos, veselības nozarē, kā arī izdevumus aizsardzībai.

Viņš sacīja, ka nodokļu paaugstināšana arī nav atbilstošs virziens. Valsts prezidenta ieskatā līdz šim notikušās diskusijas ir iezīmējušas risinājumus un vienlaikus - pretrunas.

Pēc Valsts prezidenta domām, vajadzētu, lai Kulberga valdība sagatavo un iesniedz Saeimā likumprojektu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu.

Rinkēvičs akcentēja, ka Saeimas priekšsēdētāja iepriekš ir apliecinājusi parlamenta gatavību strādāt arī vasarā, bet šo jautājumu varētu apspriest un par to lēmumu pieņemt arī rudens sesijā, jo tam būtu ietekme arī uz nākamā gada valsts budžetu. Viņš secināja, ka šo procesu vismaz vajadzētu sākt.

"Ja valdība šo iesniegtu Saeimā, es būtu gandarīts. Saeimā sāktu to apspriest, taču ir skaidrs, ka, lai arī kāds būtu risinājums, ne visi būs laimīgi. Manuprāt, patlaban veidojas zināms līdzsvars, ko varētu ņemt par pamatu, lai šo sistēmu pilnveidotu," teica Valsts prezidents.

Rinkēvičs izteica ideju, par kuru viņš jau esot runājis un vēl runās ar ministriem, kā arī ieskicējis sarunā ar premjeru, ka nodokļu politika, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un, iespējams, arī uzņēmumu ienākuma nodoklis, varētu būt veidota tā, lai pašvaldībām dotu zināmu stimulu uzņēmējdarbības veicināšanai. Viņš pieļāva, ka tā varētu būt iespējama "zināma korekcija un pārdale", uzsverot, ka tas jau būs Saeimas rokās.

Premjers uzsvēra, ka šis jautājums polarizē arī pašu Latvijas Pašvaldību savienību, tāpēc nav vienotas pieejas. Kulbergs sacīja, ka viņš bija jautājis, vai savienība varētu nākt klajā ar savu konsolidēto priekšlikumu, kāds būtu labākais risinājums, taču saprata, ka atbildība tiek nodota valdības rokās.

Viņaprāt, situāciju sarežģī arī priekšvēlēšanu laiks. Premjers atzina, ka šajā jautājumā nav vienkāršu risinājumu un neviens no variantiem nav labs. Vienīgais risinājums, kas būtu labs, ir nauda. Pēc Kulberga paustā, ar Valsts prezidentu viņi pārrunājuši Igaunijas piemēru, proti, Igaunija izvēlējās palielināt nodokļus, taču tas nav nācis par labu, tāpēc premjers negrib pieļaut, ka Latvija attīstās tādā virzienā.

Premjers norādīja, ka četri mēneši ir pārāk īss laiks. Pēc Kulberga paustā, lielākā problēma starp pašvaldībām ir to lielā dažādība, kā arī tas, ka trūkst motivējošas komponentes, proti, uzņēmējdarbības veicināšana "nenonāk pašvaldības kabatā".

Ministru prezidents uzsvēra, ka tādā situācijā būtu jādomā par nodokļu jautājumu, taču šādas "Pandoras lādes" atvēršana četros mēnešos nav prātīga, tāpēc šajā laikā ir jāmeklē iespējas esošajā regulējumā.

Jau rakstīts, ka Kulberga ieskatā esošais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas risinājums nav pats labākais un tajā ir jāiedziļinās. Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" premjers uzsvēra, ka noteikti būs jāatrod kompromiss. Viņš gan domā, ka ideāls modelis nav iespējams. Tāpat viņš pauda bažas, vai šo "gadiem neatrisināto jautājumu" četros mēnešos varēs atrisināt.

Tāpat vēstīts, ka martā, vēl pirms Evikas Siliņas (JV) valdības demisijas, daudzo iebildumu dēļ piebremzējās jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa virzīšana.

Pašvaldībām bija daudz iebildumu par Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu sistēmas pilnveidei. FM toreiz informēja, ka tādēļ nolemts patlaban likumprojektu nevirzīt izskatīšanai valdībā, un turpmākajā periodā paredzēts turpināt dialogu un skaidrojošo darbu ar pašvaldībām, kā arī Saeimas frakcijām par modelī ietvertajiem pamatprincipiem, kas kopumā paredz būtiskus uzlabojumus un administratīvā sloga mazināšanu.

Maija nogalē demisionējušās valdības finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) kā vienu no bijušās valdības veikumiem izcēla tieši jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa izstrādi, uzsverot, ka tā mērķis ir nodrošināt līdzsvarotāku un taisnīgāku pašvaldību finansēšanas sistēmu, vienlaikus saglabājot motivāciju ekonomikas attīstībai reģionos.